Dažādi pētījumi visā pasaulē pierāda, ka jauniešu interese par grāmatām ik gadu sarūk. Arvien mazāk ir tādu jauniešu, kas lasa grāmatas prieka pēc, nevis tāpēc, ka tās ir skolas obligātās literatūras sarakstos. Tā kā grāmatu lasīšana ir vērtīga cilvēka pašizaugsmei, intelektam un vārdu krājumam, šī tiek uzskata par vienu no mūsu laiku aktuālākajām problēmām. Kāpēc tad īsti jaunieši nelasa un ko mēs varam darīt lietas labā?

Tehnoloģijas aizēno grāmatas

Nenoliedzami, liela ietekme tajā ir tehnoloģijām. Kādreiz grāmatas bija viena no retajām pieejamajām izklaides formām, bet mūsdienās jaunieši izklaides var atrast ik uz soļa. Arī tieši pašai grāmatu lasīšanai ir vienkāršāka alternatīva – televīzija vai Quicklån nu . Jaunieši vienkārši negrib sevi piepūlēt, jo lasīšana tomēr ir intelektuāls darbs. Tā prasa piepūlēt prātu un domāt līdzi. Televīzijā viss ir pasniegts jau gatavs. Tā ir vienkāršāk, taču zūd daudzie ieguvumi. Televīzija nekad nepalīdzēs attīstīt radošumu, iztēli, dedukcijas spējas un domāšanu tā, kā to spēj grāmatas. Diemžēl, ar tehnoloģiju pārākumu mēs varam cīnīties tikai tad, ja savam bērnam mīlestību pret grāmatām ieaudzinām jau no mazotnes. Diez vai pusaudzim vairs izdosies iestāstīt, ka grāmatas ir labākas par jau gatavu saturu.

Vairāk par šo variet lasīt: Penge247.dk/sms-lan/

Lasīšana nav “stilīga”

Ļoti populārs iemesls, kāpēc jaunieši nelasa ir tāpēc, ka lasīšana vienkārši netiek uzskatīta par “stilīgu”. Varbūt šķiet muļķīgi, bet tāds nudien ir daudzu pusaudžu domu gājiens. Pat tad, ja bērnībā grāmatas bija iemīļotas, pusaudžu gados domas mainās. Ja vienaudži nelasa, tad arī jūsu bērns nelasīs, pat tad, ja viņam tas patīk. To ir vienkārši jāpieņem, jo tad, ja centīsieties kaut ko uzspiest, visu padarīsiet tikai vēl sliktāku. Par laimi, šis posms dzīvē pāriet un, ja bērnībā lasīšanas prieks ir ieaudzināts, tas atgriezīsies līdzko mainīsies domāšanas vieds un vērtību sistēma.

Jaunieši neprot lasīt

Diemžēl problēma nereti slēpjas tajā, ka bērns nemaz neprot lasīt. Šeit nav runa par analfabētismu jeb pilnību neprasmi izlasīt vārdus un teikumus, bet gan par to, ka mūsdienās jaunieši neizprot izlasīto tekstu. Viņi vienkārši iet pāri vārdiem, izlasa karu no tiem, bet nespēj iedziļināties domā un izlasot grāmatu to īsi līdz galam nesaprot. Protams, ka tad, ja cilvēks nespēj uztvert grāmatas sižetu, viņam tā vairs nav interesanta. Šeit jau atkal problēma ir tajā, ka bērnam lasītprasme netika iemācīta bērnībā. Viņš vienkārši ir pārāk maz lasījis un tikai tās grāmatas, ko bija jālasa skolā, nevis kaut ko tiešām interesējošu. Par laimi, nekas nav nokavēts. Pusaudzim vienkārši jāuzlabo savu lasītprasmi. Lai to paveiktu, ir jālasa sev interesējošas grāmatas, taču jāsāk ar tādām, kurām ir viegli uztverams teksts un nav daudz svešvārdu un sarežģītu teikumu konstrukciju.