Kā iegūt finansējumu biznesam?

Pretēji izplatītajai pārliecībai, biznesa plāni nerada finansējumu uzņēmējdarbībai. Jā, ir vairākas finansēšanas iespējas, kurām nepieciešams biznesa plāns, bet neviens neiegulda uzņēmējdarbības plānā. Investoriem ir nepieciešams biznesa plāns kā dokuments, kurā ir atspoguļotas idejas un informācija, savukārt tie iegulda uzņēmumā, produktā un cilvēkos. Atkarībā no biznesa veida un iespējamajām tirgus iespējām credito rapido, jums ir jāsāk meklē arī iespējamais finansējums.

Kur meklēt finansējumu
Finansējuma meklēšanai ir jāatbilst uzņēmuma vajadzībām. Kur un kā jūs meklējat finanses jeb naudu, ir atkarīgs no jūsu uzņēmuma un nepieciešamās naudas veida. Pastāv milzīga atšķirība, piemēram, starp strauji augošu interneta uzņēmumu, kas meklē otrreizēju riska finansējumu, un vietējo mazumtirdzniecības veikala tīklu, kas vēlas finansēt sev otru veikalu kādā citā atrašanās vietā.

Riska kapitāls
Riska kapitāla bizness ir bieži pārprasts. Daudzas jaundibinātie uzņēmumi apvaino riska kapitāla sabiedrības par to, ka tās neiegulda jaunos vai riskantos uzņēmumos. Riska kapitāla bizness ir vienkārši bizness. Cilvēki, kurus mēs saucam par riska kapitālistiem, ir biznesa cilvēki, kuru uzdevums ir ieguldīt citu cilvēku naudu. Viņiem ir pienākums pēc iespējas vairāk samazināt risku. Viņiem nevajadzētu uzņemties vairāk riska, nekā tas ir nepieciešams, lai radītu riska/atdeves koeficientus, kas ir nepieciešami viņu kapitāla avotiem. Riska kapitālu arī nevajadzētu uzskatīt par finansējuma avotu tikai izņēmuma jaundibinātiem uzņēmumiem. Riska kapitāls nevar atļauties ieguldīt līdzekļus jaunizveidotajos uzņēmumos, ja vien nav īpašu gadījumu ar lielisku tirgus iespēju un pārbaudītas pārvaldības. Riska kapitālieguldījumiem ir jābūt iespējai desmitkārtīgi palielināt uzņēmuma vērtību vismaz trīs gadu laikā. Tam jākoncentrējas uz jauniem produktiem un tirgiem, kas īsā laikā var saprātīgi palielināt pārdošanas apjomus.

Privātie aizdevēji
Daudzus uzņēmumus finansē mazāki ieguldītāji, ko sauc par privāto izvietošanu. Piemēram, dažās jomās ir potenciālo investoru grupas, kas reizēm satiekas, lai uzklausītu priekšlikumus. Ir arī bagāti cilvēki, kuriem patīk reizēm ieguldīt jaunos uzņēmumos. Ir arī daudzi uzņēmēji, kuri vēršas pie draugiem un ģimenes pēc ieguldījumiem.

Visapkārt ir dažādas valsts aģentūras, uzņēmējdarbības attīstības centri (minicreditos con asnef), biznesa inkubatori un līdzīgas organizācijas, kas tiek piesaistītas investīciju kopienām konkrētā reģionā vai pilsētā. Vispirms var vērsties pie kāda vietējā mazo uzņēmumu attīstības centra, kas, visticamāk, ir saistīts ar vietējo kopienu. Tāpat noteikti ir iespējams atrast arī dažādus biznesa inkubatorus gan lielākajās, gan arī mazākajās pilsētās. Tomēr esiet uzmanīgi, strādājot ar ikvienu, kurš piedāvā palīdzēt atrast finansējumu. Esmu informēts par dažiem likumīgiem uzņēmējdarbības plāna konsultantiem, kurus var droši izmantot.

Bankas
Bankas visdrīzākais neaizdos naudu jaunizveidotajiem uzņēmumiem, bet tomēr tās ir visticamākais finansējuma avots lielākajai daļai mazo uzņēmumu. Bankām netiek prasīts tieši ieguldīt uzņēmumos, un šajā ziņā tās ir stingri ierobežotas ar valsts banku likumiem. Valdība neļauj bankām ieguldīt uzņēmumos, jo sabiedrība kopumā nevēlas, lai bankas ņemtu naudu no ieguldītājiem un ieguldītu riskantos uzņēmējdarbības veidos. Ja biznesa uzņēmumi bankrotē vai tiem finansiāli neiet tik labi, kā vajadzētu, banku noguldītāju nauda ir apdraudēta. Bet mazo uzņēmumu īpašnieki aizņemas no bankām. Uzņēmuma ir nepieciešama pietiekami liela stabilitāti un aktīvus, lai tie kalpotu kā nodrošinājums. Bankas parasti izsniedz aizdevumus mazajiem uzņēmumiem, kuru pamatā ir formulas, kas nosaka, cik daudz var aizdot, atkarībā no uzņēmuma uzkrājuma apjoma un debitoru parādiem.

Kā redzams, atrast finansējumu biznesam noteikti ir iespējams, taču noteikti var nākties saskarties ar apgrūtinājumiem, līdz ar to ir vērts rūpīgi pārdomāt katru soli un nākotnes plānus.

Elektroniskās grāmatas: To priekšrocības un trūkumi

Tehnoloģiju ietekmē viss mainās un tajā skaitā arī grāmatas. Daudzi jau noteikti zina un paši arī izmato elektroniskās grāmatas jeb e-grāmatas. E-grāmatas principā ir parastas grāmatas, tikai tās publicētas elektroniskā formātā, nevis tradicionālajā papīra formātā (edullinen kulutusluotto). Šīs grāmatas lasāmas datorā vai kādā citā elektroniskā ierīcē, kā, piemēram, planšete vai viedtālrunis. Šāds grāmatu formāts tiek izmantots arvien biežāk, jo tām ir daudz priekšrocību, salīdzinot ar tradicionālajām grāmatām, taču tām ir arī savi trūkumi. Skaidrojam, kādi tad ir e-grāmatu plusi un mīnusi.

Ja runājam par e-grāmatu priekšrocību, visbūtiskākā noteikti ir e-grāmatu pieejamība jebkurā laikā. Parastās grāmatas papīra formātā ir fiziska lieta, ko reāli jāsaņem, lai izmantotu. E-grāmata ir vien digitāls fails. Failus mēs digitālās ierīcēs varam sūtīt un saņemt kad vien vēlamies. Tas nozīmē, ka e-grāmatu mēs varam saņemt kaut vai naktī un tūlīt sākt lasīt. Arī grāmatu tirāžas ierobežojumi e-grāmatām nepastāv. Pat populārākos bestsellerus, ko veikalos izķer jau pāris stundu laikā jūs varat saņemt e-grāmatas formātā jebkurā brīdī.

Vēl priekšrocība ir arī ērtā lietošana. Grāmatas mēdz būt visai lielas un neparocīgas. Paņemt kaut kur līdzi lielu grāmatu nereti var būt problemātiski. Ar e-grāmatām šādu liktu nav. Tās iespējams lasīt pat viedtālrunī. Ja tas jums šķiet neērti, tad ziniet, ka e-grāmatas var lasīt arī dažādās ierīcēs. Piemēram, ja dodaties izbraukumā un jums tur ir pieejams dators, varat turpināt lasīt savu grāmatu šajā datorā, fiziski neko neņemot līdzi. Vēl ērti ir tas, ka e-grāmatās iespējams pielāgot burtu lielumu savām vajadzībām, kā arī veikt piezīmes un pasvītrojumus, kur tas nepieciešams.

Arī cena noteikti ir pluss. E-grāmatas izmaksā daudz mazāk nekā parastās grāmatas, jo to izdošana jeb pavairošana izdevējam principā neko nemaksā. Jāmaksā ir vien par pašu saturu jeb autora darbu. Grāmatu iespiešana un ievākošana gan mazliet maksā par ko, protams, tiek piemērota papildus samaksa.

Kā lielāko elektronisko grāmatu trūkumu var minēt veselības jeb, precīzāk, redzes problēmas, jo ilgstoša skatīšanās digitālas ierīces ekrānā bojā redzi. Mūsdienu ekrāni un monitori gan nav tik ļoti kaitīgi acīm, kā vecie televīzijas ekrāni pirms divdesmit gadiem, taču ietekmi uz redzi nenoliedzami tie rada. E-grāmatu lasītāji tiek veidoti, lai tie būtu īpaši saudzīgi acīm, tāpēc e-grāmatu mīļotājiem neveldzētu izlīdzēties ar datoru vai viedtālruni un iegādāties šo lasītāju, taču arī tas pilnībā redzi nepasargās.

Kā pēdējo trūkumu varam minēt autentiskuma trūkumu. Grāmata kā fiziska lieta tomēr ir vērtība. Kaut arī saturiski e-grāmatas pilnībā var aizvietot tradicionālās grāmatas tās nekad nebūs tik vērtīgas un nozīmīgas. Grāmata, kas nolikta plauktā ir sava veida relikvija un piemiņa. Tieši tāpēc, mēs skaidri zinām, ka e-grāmatas nekad nespēs pilnībā aizvietot tradicionālās grāmatas pat par spīti to būtiskajām priekšrocībām.

Kā sākt lasīt grāmatas?

Jautājums: “Kā sākt lasīt grāmatas?”, daudziem noteikti šķiet visnotaļ muļķīgs. Lai sāktu lasīt, vien jāatrod grāmata, tā jāatver un jāsāk, taču ja cilvēks nav radis pie grāmatu lasīšanas, tad šis vienkāršais process var izrādīties pat ļoti sarežģīts (bet kā saka Zviedrijā “lån betalningsanmärkning“). Grāmatu lasīšana savā ziņā ir prasme, kas jāapgūst, pat tad, ja lasīšana pati par sevi nekādas problēmas nesagādā. Sevi pie grāmatām ir pamazām jāpieradina un jāatklāj sev brīnišķīgā stāstu un romānu pasaule. Kā tad to paveikt?

Ja pieaugušais nelasa grāmatas, tad, visticamāk, viņam tas šķiet garlaicīgi. Lietām, kas mums tiešām patīk un mūs iepriecina, mēs parasti laiku atrodam, tāpēc ir skaidrs, ka laika trūkums parasti nav īstais iemesls, bet gan attaisnojums. Tas nozīmē, ka sākumā ir jāpierāda pašam sev, ka grāmatas ir interesantas. To panākt nav viegli, jo ir jāpārkāpj saviem uzskatiem un līdzšinējai pieredzei. Lai to paveiktu ir jāsāk runāt un lasīt par grāmatām. Jautājiet citiem viedokļus un lasiet grāmatu atsauksmes. Jūs pilnīgi noteikti atradīsiet grāmatas, kuru sižets jums vismaz virspusēji šķiet intriģējošs. Tas ir līdzīgi kā skatoties filmu treilerus – kaut kas noteikti uzrunās.

Kad esat atradis grāmatu, kas jums teorētiski šķiet interesanta, ir jāsāk to lasīt. Daudziem lasīšana apnīk pēc pāris pirmajām lapām. Tas ir tikai normāli, jo ievads vienmēr ir grāmatas garlaicīgākā daļa. Īstie notikumi būs tikai priekšā, bet nereti nepieredzējušam lasītājam tā nav gana spēcīga motivācija. Ja tā ir jums aktuāla problēma, tad iesākumā derētu lasīt grāmatas ar tā saucamo klaiņojošo sižetu, kur darbība sākas ar interesantiem notikumiem un pēc tam sižets atriežas uz sākumu, kas izskaidro šos notikumus. Ja grāmata tomēr jūs nespēj ieinteresēt līdz pat sižeta kulminācijai, nemokiet sevi un meklējiet citu grāmatu. Jūs nekad neiemācīsieties iemīlēt grāmatas un lasīšanu ja spiedīsiet sev lasīt ko garlaicīgu.

Ja tomēr izdodas tik līdz grāmatas beigām (vienalga, cik ilgā laikā), un grāmatu atzīstat par interesantu, tālāk jau vajadzētu iet vieglāk. Visticamāk lasīt vēl vienu grāmatu jau vairs nebūs jāpiespiežas, bet gan šī vēlme radīsies pati no sevis sms låna. Grāmatas sāks šķist tik pat interesantas kā filmas, vai pat vēl pārākas par tām. Grāmatu lasīšana pamazām sāks kļūt par iemīļotu izklaidi un bez tām nevervēsiet iedomāties savu ikdienu.

Grāmatu lasīšana ir svarīga un vajadzīga ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Tā attīsta radošumu un arī analītisko domāšanu, tāpēc, ja esat no tiem, kas grāmatas nelasa, pārkāpiet saviem aizspriedumiem vai principiem un izlasiet kaut vienu grāmatu. Pēc tam jūs noteikti sapratīsiet par ko grāmatu lasītāji ir tādā sajūsmā.

Kāpēc jaunieši nelasa grāmatas?

Dažādi pētījumi visā pasaulē pierāda, ka jauniešu interese par grāmatām ik gadu sarūk. Arvien mazāk ir tādu jauniešu, kas lasa grāmatas prieka pēc, nevis tāpēc, ka tās ir skolas obligātās literatūras sarakstos. Tā kā grāmatu lasīšana ir vērtīga cilvēka pašizaugsmei, intelektam un vārdu krājumam, šī tiek uzskata par vienu no mūsu laiku aktuālākajām problēmām. Kāpēc tad īsti jaunieši nelasa un ko mēs varam darīt lietas labā?

Tehnoloģijas aizēno grāmatas

Nenoliedzami, liela ietekme tajā ir tehnoloģijām. Kādreiz grāmatas bija viena no retajām pieejamajām izklaides formām, bet mūsdienās jaunieši izklaides var atrast ik uz soļa. Arī tieši pašai grāmatu lasīšanai ir vienkāršāka alternatīva – televīzija vai Quicklån nu . Jaunieši vienkārši negrib sevi piepūlēt, jo lasīšana tomēr ir intelektuāls darbs. Tā prasa piepūlēt prātu un domāt līdzi. Televīzijā viss ir pasniegts jau gatavs. Tā ir vienkāršāk, taču zūd daudzie ieguvumi. Televīzija nekad nepalīdzēs attīstīt radošumu, iztēli, dedukcijas spējas un domāšanu tā, kā to spēj grāmatas. Diemžēl, ar tehnoloģiju pārākumu mēs varam cīnīties tikai tad, ja savam bērnam mīlestību pret grāmatām ieaudzinām jau no mazotnes. Diez vai pusaudzim vairs izdosies iestāstīt, ka grāmatas ir labākas par jau gatavu saturu.

Vairāk par šo variet lasīt: Penge247.dk/sms-lan/

Lasīšana nav “stilīga”

Ļoti populārs iemesls, kāpēc jaunieši nelasa ir tāpēc, ka lasīšana vienkārši netiek uzskatīta par “stilīgu”. Varbūt šķiet muļķīgi, bet tāds nudien ir daudzu pusaudžu domu gājiens. Pat tad, ja bērnībā grāmatas bija iemīļotas, pusaudžu gados domas mainās. Ja vienaudži nelasa, tad arī jūsu bērns nelasīs, pat tad, ja viņam tas patīk. To ir vienkārši jāpieņem, jo tad, ja centīsieties kaut ko uzspiest, visu padarīsiet tikai vēl sliktāku. Par laimi, šis posms dzīvē pāriet un, ja bērnībā lasīšanas prieks ir ieaudzināts, tas atgriezīsies līdzko mainīsies domāšanas vieds un vērtību sistēma.

Jaunieši neprot lasīt

Diemžēl problēma nereti slēpjas tajā, ka bērns nemaz neprot lasīt. Šeit nav runa par analfabētismu jeb pilnību neprasmi izlasīt vārdus un teikumus, bet gan par to, ka mūsdienās jaunieši neizprot izlasīto tekstu. Viņi vienkārši iet pāri vārdiem, izlasa karu no tiem, bet nespēj iedziļināties domā un izlasot grāmatu to īsi līdz galam nesaprot. Protams, ka tad, ja cilvēks nespēj uztvert grāmatas sižetu, viņam tā vairs nav interesanta. Šeit jau atkal problēma ir tajā, ka bērnam lasītprasme netika iemācīta bērnībā. Viņš vienkārši ir pārāk maz lasījis un tikai tās grāmatas, ko bija jālasa skolā, nevis kaut ko tiešām interesējošu. Par laimi, nekas nav nokavēts. Pusaudzim vienkārši jāuzlabo savu lasītprasmi. Lai to paveiktu, ir jālasa sev interesējošas grāmatas, taču jāsāk ar tādām, kurām ir viegli uztverams teksts un nav daudz svešvārdu un sarežģītu teikumu konstrukciju.

Labākās latviešu autoru grāmatas 2016. gadā

Latvijā ir daudz talantīgu rakstnieku un grāmatu autoru. Grāmatu veikalu un bibliotēku plaukti ir pilni gan ar latviešu klasiķu grāmatām, gan arī mūsdienu autoru grāmatām. Starp tām ir daudz tiešām aizraujošu stāstu, ko ir vērts izlasīt, tāpēc esam apkopojuši dažus no labākajiem latviešu autoru pēdējā laika darbiem.

Nora Ikstena, Mātes piens

Grāmata “Mātes piens” ir ļoti skaudrs, stāts par trīs paaudžu sieviešu likteņiem. Romāns aptver laika posmu no Otrā pasaules kara beigām līdz divdesmitā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. Vēstījuma centrā ir tieši septiņdesmitie un astoņdesmitie gadi jeb padomju Latvijas beigu posms. Stāsts pamatā ir par mātes un meitas likteņiem, kas savijušies kopā un par to, kā dzīves laikā mainās mātes un meitas lomas. Romāns tiešām ir piesātināts ar dažādiem notikumiem un tas atklāj dzīves skaudro realitāti. Šo grāmatu noteikti vajadzētu izlasīt ikvienai latviešu sievietei, neatkarīgi no tā, vai viņa savu apzināto mūžu ir vai nav pavadījusi padomju režīmā.

Māris Bērziņš, Svina garša

Romāns “Svina garša” atver nacistiskās okupācijas laiku Latvijā jeb laika posmu no 1939. līdz 1941. gadam. Stāsts ir par Torņakalna māldera zeļļa Matīsa Birkena dzīvi. Viņa mierīgā un ikdienišķā dzīve tiek apgriezta kājām gaisā, kad jādodas cīņā. Šī ir grāmata par karu, taču tā nelīdzinās vairumam stāstu, ko caurvij pārspīlēts patriotisms pret savas tautas mīlestību. Tas ir stāts par karu no vienkāršu puišu skatpunkta, kuriem ir arī savi dzīves mērķi. Grāmatā arī visai precīzi aprakstīti dažādi vēstures notikumi, tāpēc tā ir ne vien interesanta, bet arī informatīva.

Daina Avotiņa, Divas koka karotes un roze

Daina Avotiņa nu jau daudziem ir viena no iemīļotākajām latviešu rakstniecēm, pateicoties saviem emocijām bagātajiem stāstiem, kas balstīti uz īstu cilvēku likteņiem. Arī romāns “Divas koka karotes un roze” ir balstīs uz patiesiem cilvēku likteņiem. Sākumā varētu šķist, ka tas ir tikai kārtējais romāns par divu cilvēku mīlestību. Tāds tas arī ir, tomēr tas ir savā vaidā neparasts un raisa lasītājā pārdomas par dzīvi. Romāns ir pilns ar vērtīgām atziņām un noderīgiem padomiem.

Māra Zālīte, Pieci pirksti

Šajā topā noteikti jāiekļauj arī Māras Zālītes romāns “Pieci pirksti”. Tā ir biogrāfiska grāmata par autores atmiņām, kas vēsta par ģimenes atgriešanos mājās no izsūtījuma Sibīrijā. Romāns aptver laika posmu no divdesmitā gadsimta piecdesmitajiem gadiem. Šo romānu vēl interesantāku padara bērna skatījums uz notikumiem jo centrālais tēls ir piecgadīgā meitene Laura. Izsūtīšanas skaudrums ir vēl nepanesamāks, ja tas atstāstīts caur bērna skatpunktu – bērna bailēm nomirt badā vai tikt vēlreiz izsūtītai. Šo grāmatu noteikti vajadzētu izlasīt ikvienam latvietim, jo tā atklāj gan baiso izsūtījuma emocionālo pieredzi, gan arī īstas vēstures liecības un notikumus.

Labākās bērnu grāmatas

Lai grāmatas kļūtu par neatņemamu cilvēka dzīves sastāvdaļu un izkonkurētu mūsdienu izklaides iespējas, lasīt prieks ir jāiemāca jau no bērna vecuma. To iespējams paveikt vienīgi tad, ja vecāki parādīs savam bērnam, ka grāmatas var būt jautras, interesantas un aizraujošas. Tātad, ir jāatrod grāmatas, kas bērnu tiešām ieinteresēs un lasīšanu padarīs par izklaidei nevis pienākumu. Šeit būs dažas lieliskas bērnu grāmatas, kas noteikti patiks gan jums gan jūsu bērnam.

Antuāns de Sent-Ekziperī, Mazais princis

“Mazais princis” ir viena no lasītākajām grāmatām pasaulē, jo tā ir lieliski piemērota gan bērniem, gan arī pieaugušajiem. Kaut gan stāsts ir visai vienkāršs, grāmata ir pilna ar ļoti noderīgiem domu graudiem, kas liks aizdomāties pat pieaugušiem lasītājiem ar bagātu iekšējo pasauli. Mazais princis vēsta par kāda avarējuša lidmašīnas pilota un maza, neparasta zēna satikšanos tuksnesī. Šis zēns nāk no neliela asteroīda un ir ļoti dzīvesgudrs. Viņš māca pilotam par dzīvi. Stāstījums virspusēji ir vienkāršs un bērnišķīgs, taču patiesībā tas ir pilns ar gudrībām un dzīves paradoksiem. Šī grāmata būs interesanta un arī ļoti pamācoša.

E. B. Vaits, Šarlotes tīkls

“Šarlotes tīkls” ir viena no populārākajām bērnu grāmatām visā pasaulē un tam, protams, ir iemesls. Pēc šīs grāmatas veidota gan filma, gan vairākas multfilmas. Stāsts ir par sivēna Vilberta un zirneklīša Šarlotes draudzību un atjautību, kas izglābj sivēnu no viņa skaudrā likteņa. Arī šī grāmata ir vienkārša un bērnam viegli uztverama, taču pilna ar atziņām un dzīves mācībām. Tā apspēlē tādas vērtības kā draudzību,uzticību un sava dotā vārda turēšanu.

A. A. Milns, Vinnijs Pūks un viņa draugi

Daudzu bērnu mīļākā grāmata ir tieši “Vinnijs Pūks un viņa draugi”. Nav nekāds brīnums, ka bērniem patīk lasīt par mazā, amizantā lācēna Vinnija un viņa draugu piedzīvojumiem. Grāmata tiešām ir aizraujoša un interesanta. Mūsdienās gan šim senajam stāstam ir daudz versiju, bet tās visas ir līdzīgas. Grāmatā aprakstīti daudzi atsevišķi piedzīvojumi. Daudzi vecāki un pedagogi uzskata, ka šī ir labākā grāmata, ko bērnam lasīt pastāvīgi, jo tās teksts ir viegli uztverams, tomēr piesātināts un dziļdomīgs.

Greiems Kenets, Vējš vītolos

“Vējš vītolos” ir grāmata, kas daudzās valstīs ir ieviesta skolēnu obligātās literatūras sarakstos. Tā ir bērnu literatūras klasika, ko citē un uz ko atsauces. Stāsta galvenei varoņi ir Žurks, Kurmis, Āpsis un Krupis, kurus saista draudzība un lieliskie piedzīvojumi. Personāži ir visnotaļ atšķirīgi un šī grāmata patiesībā atspoguļo reālu draudzību starp cilvēkiem. Tā parāda, cik daudz kopīga var būt cilvēkiem, kas it kā ir ļoti dažādi, tomēr visi tiecas pēc piedzīvojumiem. Šī ir grāmata, kas noteikti patiks kā pieaugušajiem tā bērniem.

Pašizaugsmes grāmatas, ko ikvienam dzīves laikā vajadzētu izlasīt

Ikviena grāmata cilvēkam var kut ko dot. Vienalga, vai tā ir tikai īslaicīga izklaide, vai tomēr, kas nopietnāks un paliekošāks, bet grāmatu lasīšanai ir jēga. Vēl jo vairāk tas izpaužas tad, ja lasītas tiek grāmatas, kuru mērķis ir kaut ko iemācīt un padarīt cilvēka dzīvi labāku. Mēs runājam par pašizaugsmes grāmatām, kas spēj mainīt cilvēka dzīves uztveri un paver plašāku skatu uz ierasto ikdienu. Šeit būs daži lieliski piemēri pašizaugsmes grāmatām, kuras pavisam noteikti ir vērts izlasīt pilnīgi ikvienam.

Ronda Bērna, Noslēpums (The Secret)

Noteikti daudzi būs dzirdējuši kaut ko par grāmatu “Noslēpums”. Šī grāmata tiek raksturota kā atslēga uz bagātīgu, pilnvērtīgu un jēgpilnu dzīvi. Tā atklāj noslēpumu, kā cilvēks var sasniegt pilnīgi visu ko vēlas ar savu domu spēku – domas pārvēršas matērijā un ar domām mēs varam piesaistīt sev to, ko vēlamies. Tiek uzskatīts, ka daudzi ģēniji un bagātnieki šo noslēpumu zināja un praktizēja, tāpēc arī sasniedz vairāk nekā pārējie. Arī lasītāji atzīst, ka pēc šīs grāmatas izlasīšanas uz dzīvi skatās citādāk un ka tas viņiem tiešām palīdz pilnveidoties.

Dens Hariss, Par 10% laimīgāks (10% happier)

“Par 10% laimīgāks” ir vēl viena lieliska pašizaugsmes grāmata, kas pierāda saikni starp zinātni un garīgumu. Tā atšķiras no citām pašizaugsmes grāmatām tieši ar to, ka ar zinātniskiem faktiem pierāda to, kā sevis motivēšana un pozitīva domāšana var novest pie reāla iznākuma. Tajā aprakstīs vairāku izaugsmes speciālistu stāstītais un tā sasaiste ar psiholoģiju. Šo grāmatu noteikti jāizlasa ikvienam, kas iestidzis rutīnā un uz visu raugās visnotaļ negatīvi.

Čārlzs Duhigs, Ieraduma spēks (The Power of Habit)

Grāmata “Ieraduma spēks” ir palīdzējusi ļoti daudziem cilvēkiem tikt vaļā no nevēlamiem ieradumiem. Ja domājat ka šī grāmata ir kārtējā morāle par to, kas ir labi un kas slikti, jūs maldāties. Tajā racionāli tiek izskaidrots, kas ir ieradums un kā tas var negatīvi ietekmēt dzīvi. Tiek aprakstīts arī, kā no negatīvajiem ieradumiem visvieglāk tikt vaļā, vai kā tos aizvietot ar citiem, labākiem ieradumiem. Šie ieteikumi un padomi patiešām palīdz un kopumā šī grāmata noteikti var uzlabot dzīvi ikvienam, kas to vēlas.

Markuss Bakingems, 6 soļi ceļā uz izciliem rezultātiem (6 Powerful Steps to Achieve Outstanding Performance)

“6 soļi ceļā uz izciliem rezultātiem” ir grāmata, kas var ikvienam iemācīt izmantot savas stiprās puses, lai sasniegtu, ko vien vēlamiem. Grāmatā ir skaidrots, ka katrs cilvēks savā ziņā ir talantīgs, tikai viņa talants un spējas ir jāizmanto. Ja radošam cilvēkam būs jāsēž ofisā, nekas labs nesanāks, bet, ja viņš kļūs par mākslinieku un darīs to, ko vēlas un kas viņam padodas, viņš maksimāli izmantos savu potenciālu un sasniegs lieliskus rezultātus. Šo grāmatu noteikti jāizlasa ikvienam, kas meklē savu ceļu dzīvē.

Kāpēc ikvienam vajadzētu lasīt grāmatas?

Mūsdienās cilvēki daudz labprātāk skatās televīziju vai sērfo internetā, nevis lasa grāmatas, jo tā ir vienkāršāk, tomēr tādā veidā mēs ļoti daudz ko zaudējam. Mēs patērējam jau sagatavotu saturu, nevis ļaujam sev pašiem domāt. Grāmatu lasīšana ikvienam var sniegt dažādas vērtīgas spējas un prasmes. Kādi tad ir galvenie ieguvumi no grāmatu lasīšanas?

Mazina stresu un atslēdz prātu

Grāmatu lasīšana daudzējādā ziņā ir pielīdzināma meditācijai. Kaut gan prāts visu laiku ir nodarbināts, tas tomēr ir pilnībā atslēgts no ikdienas rutīnas un rūpēm. Lasot grāmatu cilvēks pilnībā iedziļinās sižetā, turklāt, atšķirībā, piemēram, no filmu skatīšanās, šajā laikā ir nodarbinātas abas smadzeņu puslodes, līdz ar to, nav vietas citām domām. Šāda prāta atslēgšana jeb, pareizāk sakot, pārslēgšana, ir ļoti nomierinoša. Tā mazina stresu un var pat ārstēt depresiju.

Papildina vārdu krājumu

Lasīšana ļauj papildināt esošo vārdu krājumu. Īpaši noderīgi tas ir bērniem, kas vēl apgūst valodu, taču arī pieaugušajiem iemācīties jaunus vārdus un pilnveidot savu leksiku var būt pat ļoti noderīgi. Lasot, katram vārdam tiek pievērsta uzmanība. Arī skatoties televizoru, mēs dzirdam jaunus vārdus, taču audi informācija tik ļoti nepaliek atmiņā. Izlasot vārdu, tas nostiprinās zemapziņā. Lielāks vārdu krājums nozīmē plašākas iespējas brīvi izteikties, kas noteikti tiks novērtēts gan profesionālajā jomā gan personīgajā dzīvē.

Vairo zināšanas

Grāmatu lasīšana arī vairo zināšanas un šeit nav runa tikai par zinātniska vai informatīva rakstura literatūras patērēšanu. Ikviena grāmata var kaut ko iemācīt. Pat tad, ja tā ir zinātniskā fantastika vai kas nesaistāms ar reālo pasauli, tajā noteikti ir lietas, kas ir patiesas un ko līdz šim nezinājāt. Grāmatas ir kā nebeidzamu zināšanu krātuve, mums ir tikai jāprot un jāgrib šīs zināšanas smelties.

Attīsta prātu un radošo domāšanu

Lasot grāmatas, visu laiku ir jādomā līdzi. Tas ir kā prāta treniņš, turklāt, tas trenē abas smadzeņu puslodes reizē, tādējādi attīstot gan analītisko, gan arī radošo domāšanu. Analītiskā domāšana tiek attīstīta domājot līdzi scenārijam un izvērtējot cēloņu sakarības. Noteikti, būsiet pamanījis, ka lasot vairāk grāmatu, ir vieglāk paredzēt tālākos notikumus citās grāmatās. Tas tā notiek tāpēc, ka tiek uztrenēta domāšana. Tāpat, vizualizējot un iztēlojieties grāmatā aprakstītos notikumus, tiek attīstīta fantāzija un radošums.

Izklaidē

Protams, grāmatu lasīšanai ir arī izklaidējoša nozīme, kas daudziem ir pats svarīgākais. Tiesa, arī televīzija un internets var būt ļoti labi izklaides veidi, kas aizrauj cilvēku, tomēr grāmatu lasīšanā ir kas īpašs. Tā ir savdabīga izklaide, kas reizē ir izglītojoša un attīstoša. Tas noteikti ir ļoti labs iemesls, lai lasītu grāmatas jebkurā vecumā.

Kā iemācīt bērnam mīlestību pret grāmatām?

Mūsdienās bērni lasa arvien mazāk. Tam par iemeslu lielā mērā ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas nodrošina citus izklaides veidus, kuri bērnam ir vairāk saistoši. Daudzi vecāki noteikti uzskata, ka tas nav nekas slikts, jo kāda gan starpība, kā bērns izklaidējas un sevi nodarbina, taču jāsaprot, ka digitālās ierīces nekad nespēs sniegt bērnam to, ko grāmatas. Tikai grāmatas attīstīs bērna radošo un analītisko domāšanu, papildinās vārdu krājumu un iemācīs risināt problēmas. Kā tad bērnam iemācīt lasīt grāmatas un radīt patiku pret šo nodarbi laikā, kad pieejams tik daudzas citas izklaides formas?

Stāstiet savu pieredzi

Vispirms, bērnu ir jāieinteresē lasīt. Nereti skolās, pirmajās klasēs liek lasīt visai vienkāršas grāmatas, kuras nevarētu nosaukt par īpaši aizraujošām un, līdz ar to, bērnam uzreiz lasīšana asociējas ar mācīšanos, nevis izklaidi. Bērns nesaprot to, ka grāmatas sižets var būt tiešām interesants un grāmata, tāpat kā filma, var aizraut. Lai to iemācītu, stāstiet par to, kāpēc jums un citiem cilvēkiem patīk lasīt grāmatas. Stāstiet par savām mīļākajām bērnības grāmatām un varbūt jūsu bērns aizdomāsies, ka arī grāmatas var sniegt pilnvērtīgu izklaidi, tāpat kā televīzija, internets un datorspēles.

Ļaujiet izvēlēties to, kas bērnam patīk

Visrupjākā kļūda, ko vecāki pieļauj attiecībā uz bērna pieradināšanu pie grāmatām ir nepiemērotas literatūras uzstiepšana. Tas ir jau minētais piemērs par skolas grāmatām – ja liksiet lasīt lasīšanas pēc, bērnam no tā nebūs nekāda prieks. Tāpat, nevajag iedomāties, ka grāmatas, kas patika jums, patiks arī jūsu bērnam. Ļaujiet bērnam pašam izvēlēties grāmatas. Protams, jāizvēlas viņa vecumam atbilstošu literatūru, taču kaut ko tādu, kas bērnam pašām patiešām interesē. Nemēģiniet likt viņam lasīt tradicionālas bērnu grāmatas tikai tāpēc, ka visi bērni tās lasa. Tā jūs tieši ieaudzināsiet riebumu pret grāmatām un lasīšanu.

Lasiet kopā un trenējieties

Vēl lielā mērā nepatiku pret grāmatām bērnos rada neprasme lasīt. Ja bērns nelasa tekoši, bet tikai burto, tad viņš nemaz nevar pilnvērtīgi uztvert saturu un tā jau tiešām vairs nav nekāda izklaide. Sākums būs grūts, jo iemācīties kaut ko jaunu nekad nav viegli. Iespējams, jums pat būs jāpiespiež savu bērnu lasīt, pat ja viņš to nevēlas, bet, līdz ko lasītprasme būs apgūta, lasīšana vairs nebūs tikai mācīšanās process un tas sagādās daudz vairāk prieka.

Runājiet par izlasītajām grāmatām

Noteikti vecākiem vajadzētu arī diskutēt par izlasītajām grāmatām ar savu bērnu. Ļaujiet viņam brīvi izteikties un paust savu viedokli. Ja grāmata nepatika, tad lai bērns paskaidro, kāpēc. Tāpat iztaujājiet, lai noskaidrotu, vai bērns ir sapratis galvenās domas un guvis kādas atziņas. Šādas diskusijas gan trenēs bērna domāšanu un spēju izteikt viedokli, gan arī jums ļaus daudz labāk saprast, kāda ir jūsu bērna literatūras gaume un kādas grāmatas varētu piedāvāt viņam izlasīt nākamās.